Tavu  sapņu  tulkotājs  
Meklēt

Sapņi A-Z

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Ceļš - sapņa tulkojums

Pastāsti sapni draugiem!

līdzens un gluds - viegla dzīve
akmeņains- līdzcilvēki sagādās nepatikšanas
bedrains- zaudējumi
līkumains- sarežģīts mūžs, nestabila nākotne
dubļains- grēcīga dzīve
šaurs lauku- vientuļas vecumdienas, ari liecība par pareizi izvēlētu mērķi
ceļš, kuram sānos aug koki, zied puķes - veiksme
ja ceļā pavada draugi - laimīga ģimene
nomaldīties no ceļa - pieļausiet kļūdu, kas dārgi izmaksās.
ceļu slaucīt- ceļojums
no tā nomaldīties- dzīves likstas
iet pa ceļu tukšu- kaut ko slēpt no līdzcilvēkiem
ceļu ierīkot- atklāt vai izgudrot ko būtisku
iet pa ceļu putekļainu - nonākt sliktu cilvēku ietekmē,iesaistīties sektā
braukt pa nepazīstamu, bedrainu ceļu - jauninājumi nesīs tikai vilšanos

<-atpakaļ
Šo sapni redzējuši
u_l_d_i_s
2017-03-24
Sapnī kādā mikroautobusa vadītāja kabīnē atradas radiotehnika u-7111 bet magnetofona dekas kaut kur kilometru tālāk tā piekabē, kur sēdēja cilvēki, abus transporta līdzekļus savienoja resns melns kabelis, kurš stiepās gar ceļu , kurš gāja gar kādu plašu ezeru vai upi. Kaut kur tur, vasarā, apaļas dzīvo puķu ipomeju u.c. augu ieskauta psihiatre Dreimane aizpīpēja cigareti. Es aizgāju garām, pēc tam ar māsu dziedādami kādu dziesmu ar riteņiem aizbraucām pa šo ceļu uz vilciena staciju, kā piebraucām, tā uzreiz no tuneļa pie perona pienāca dīzeļvilciens, bet biļetes mums vēl nebija nopirktas.
u_l_d_i_s
2016-02-02
Pilsēta Rīga Doles veikala apkaimē arī Maskavas ielas bija izmainīta, no tās atzarojās ielas, kas tur nekad nav bijušas. Es braucu ar savu velosipēdu, ieslēdzis skaņu uz stūres atskaņotāja. Apmēram tai vietā, kur agrāk pārdeva eglītes, tur sāku braukt pa kādu ielu, kas veda uz leju, tā bija Organiskās Sintēzes iela. Atcerējos, ka pa šo ielu kādreiz kad mācījos LU, biju nācis līdz šim veikalam, taču tas realitātē nenotika. Atceros, ka toreiz biju ļoti laimīgs. Bet tagad iela bija aizaugusi, tumša un pilna ar krūmiem, lai gan sāku pa to doties, ceļu neturpināju, griezos atpakaļ uz Maskavas ielas, kur gar malām bija arī pietiekami daudz šķēršļu, kas traucēja pabraukt. Tad bija kāds kalns, kur iela beidzās un pavērās nogāze, pa kuru es ar riteni nobraucu lejā, ātri, nevarēju nobremzēt un iebraucu kādā iekšpagalmā, kurš realitātē neeksistē, un tur bija sakrautas dēļu grēdas apkārt uz kurām atradās modernās arhitektūras nesen celtas daudzdzīvokļu mājas. es mēģināju pa šīm dēļu grēdām uzrāpties augša, b et man nekas nesanāca, jo dēļu gali lūza nost.
u_l_d_i_s
2015-12-10
Sandis Mazurs. Ar Uldi braucām pirkt bulli Kaušanai. Braucām kuzavā piekabē. Elles ceļi. Bedraini ceļš, bedre pie bedres. Aizbraucām uz Zvidzienu, es biju šokā. REdzējām, ka stāvēja piesieti nevis viens bullis, bet veseli divi. Lieli skaisti brangi. Uzcelt augšā uz piekabes nebij kur. vajag trapu, šoferi teica, ka tie buļļi neiet pa trapu, trapu noņēmām, bet tad vinš piebrauca tā, kad paliek atstarpe, Lai lauž kāju, ar domkratiem iestumsiet bulli, šoferis saka.
u_l_d_i_s
2015-11-07
Biju svešā pilsētā, kur viesojos kādā mājā, kādā otrā stāvā, tikai citā korpusā, kādā dzīvoklī. Dzīvokļa logi bija uz ielu, kur no viadukta gāja ceļš, pa kuru lejā brauca mašīnas. Man likās, ka reiz es tur esmu bijis. Tad biju kādā nepazīstamā vietā, kur notika tiesas sēde, kur nolēma par labu cietušajam. Bet no atbildētāja netika pieprasīta nekāda kompensācija, arī tiešie izdevumi , zaudējumi. Par ko es kā piesēdētājs iebildu, taču manī neviens neklausījās.
u_l_d_i_s
2015-07-08
GUlēju sausās siltumnīcas smiltīs uz vēdera. 2. Saucu uz ceļa četru jauniešu baru, lai tie atnāk atpakaļ un apskatās/nopērk tās botas, kuras gribēja, un kuri paši tās prasīja man pirms tam. Bet viņi vairs neklausījās, bija jau tālumā uz līkumota ceļa un nedomāja atgriezties. 3. Lamājos : es ar tiem 20 eiro varu uz tualeti aiziet un dirsiņu noslaucīt, ko Jūs man lombardā piedāvājat par šo skārienjūtīgo telefonu, - teicu, ka ekrāns vien jau maksā 40... 4. Kāds jauns latviešu dziedātājs un grupas dalībnieks iegāja tunelī, tramsporta tunelī un slēdza gājēju kustību aizverot durvis, tur viņš´dziedāja, un tur bija sapulcējušies tikai nedaudzi klausītāji. Mani iekšā nelaida, es skatījos no āra.
u_l_d_i_s
2015-03-19
kāds daba trolejbuss uz līnijas veda granti un bija jāaizber uz ceļa bedres ar to. pēc tam trešais nogriezās uz augšu, pirmais arī, un es to pazaudēju. otrā sapņa daļā biju pie kāda čaļa - Kārļa K. drauga ar kuru nezināmā pilsētā meklējām kaut ko. Viņš bija tāds runīgs un viņam bija tetovējumi uz vēdera smalkiem burtiem uzrakstītas zodiaka zīmes, kuras rādīja man.
u_l_d_i_s
2015-02-11
12.febr.rītā. Autoostā savācu eirocentus no kundzēm, kurām biju palīdzējis,lai aizsūtītu daugu uz Kusu ar autobusu, jo viņam nebija naudas. Taču man iekāpjot autiņā šofere - jauna sieviete aiztaisīja durvis un veda arī mani uz to attālo ciematu.Es sadusmojos un teicu, ka saukšu policiju, jo viņa atteicās mani izlaist.Tad autobuss turpināja braukt bez vadītājas, jo viņa bija piecēlusies un nāca man virsū. Autiņš braukāja pa kusas ielām(bet tā nebija Kusa). Mož nākotne, jo tur viss bija sakoptāks un attīstītāks. Biju mežā uz kādas kāpas, pa kuras augšdaļu gāja meža ceļš. tur bija salikti pa malām veci soli no kinoteātra. Iztālēm redzēju Ivaru, un viņš bija noskumis, rakstīja kaut kādu papīru. Kas noticis? - Dagnija arī (nevis Daiga) mirusi - nu tā ar tām lielajām acīm. Viņš knapi turējās un gandrīz raudāja. Taču kaut kādi pensionāri aizdzina mani sēdēt atpakaļ. Priekšā aizbrauca kaut kāda kravas mašīna, tad arī Ivars apsēdās aiz uzslieta vēja barjeras stūra un es viņu vairs neredzēju.
u_l_d_i_s
2015-01-12
Gāju pa dubļainu ceļu, ziema nebija, bija drīzāk siltais gadalaiks - jauka vasara. Ceļš bija līkumains, gāju uz pilsētu nezināmu, aimugurē skaļš troksnis - skaots garām traucas mašīna, iekšā pie stūres vadītājs, kas kādreiz bija no manas augstskolas, bet mani pa ceļam nepaņēma, pat nepasveicināja. Otra mašīna izdarīja līdzīgi. Kad biju nonācis pilsētā, citā reizē, tad atceros savu Cube velosipēdu sānskatā. Atceros, ka gāju ciemos pie kādiem mikrobiologiem, un viņiem interesants metāla vagoniņš tika no telpām izlaists pa slīpni uz ielu, lai to mašīna paņemtu un nogādātu autoklāvā, kur strelizētu visas tās infekcijas. un ad es iegāju pie viņiem aiz tām augstajām durvīm, ēkas iekšīenē, dzīļi. Dīvaini, ka nesatiku tur kurus gaidīju - savus līdzgaitniekus, bet pavisam vecus profesorus, kuriem sen jau laiks pensijā, bija veselības problēmas... VIņš mani gribēja vest un kaut ko baigi rādīt, taču es atceros, ka ilgi ar viņu nerunāju un gāju jau uz durvju pusi, Ārā vēl aizkāda telpas stūra bija izliktas arī mēģenes ar meristēmu augiem, kuriem bija infekcijas., tās regulāri arī veda prom, līdzīgi kā to autoklāvejamo vagoniņu, Es atceros, ka pakluso paņēmu 3 mazas mēģenes, kurās izskatījās, ka bija kādas avenes vai kazenes. Tikai pēc tam pamanīju, ka tur rtaču ir uzstādītas nelielas kameras. Kad biju izgājis ārā pa citām durvīm, tad aizgāju uz kādu mācību iestādi, kuras virtuvē bija salāti un aizītes ar siļķi, es negribēju tās, bet kāda mana paziņa gan ēda salātu bļodas. Sēdēju arī ar man pazīstamu čali kaut kur koridorā un bijām apskāvušies. VIrtuvenei teicu, ka tagad atkal mācos skolā. Nosaucu kā Rīgas Valsts Tehnisko Ģimnāziju. Tad ar citu virtuvesi gājām pa taisnu asfaltētu ceļu, es rokās turēju to siļķmaizi, tikai tā bija salocīta kā armēņu Lavašs, un šī rājās, kā tad es to ēdu, ka gabali tiešām krita nost . Nekas es tos noķēru un apēdu, Vēl no sapņa atceros, ka sapņa sākumā braucu ar kādu nezināmu dzēku vilcienā un viņš saskaitīja savas naudas žūksnes kopumā 12000. bet
u_l_d_i_s
2014-12-30
Nebija patīķams man sapnis šonakt. Braucu mašīnā ar kādiem citiem, un kad braucu no viadukta nogāzes, tad vienā punktā uz tā asfaltētā ceļa visiem kļuva slikti. Tur no zemes nāca kāds slikts starojums. Tas laukums bija aptuveni 2x2 metrus liels... Mēs pārbraucām pāri, bet mūs pārņema slikta sajūta vēderā. Es apjautu, ka iepriekš pa šo ceļu biju gājis kājām šo mazo ceļa gabalu vai braucis pa malu, kur āderu starojums mani iepriekš neskāra, tādēl nezināju neko par to, - Vēl es sapnī redzēji Viesuli - Vētru un virpulis, kas nesa gaisā saputināto sniegu un trieca to sāniski pret vertikālām virsmām.
u_l_d_i_s
2014-07-28
3.aug. sapņa pirmajā daļā bijām savākušies mēs - bijušie studenti bet tie, kuri nepabeidza LU, kā arī Martina un Ieva Gailīte. Smaida Zosāre mums pie tāfeles mācija par cilvēka garšaas sajūtām dažādās mēles zonās, dalīja arī izdales materiālus, es lasīju krieviski tos. Smaida teica, ka es jau zinot vairākas valodas. Tad bija jautājums par to - kas ir mīlestība, ko pajautāja viena jauna , nezināma meitene no priekšējā sola, kas acīmredzami bija nesen LU, jo viņu nepazinu. Teicu arī, ka mīlestība ir tad, kad tu vari pilnībā ziedot sevi otram cilvēkam, arī visu savu karjeru, ne tikai sajūtas ka patīk. Otrā daļā bijām kaut kādā lielā zālē, kur katram mikrafonā bija jāstāsta par sevi un iegūto dzīves pieredzi. Bijām savākušies dažādi pazīstami un nepazīstami no dazādām skolām. Atceros, ka bija arī no 25.vsk. Andrejs Kokins Palēkdamies nāca, izstāstījis kā gājis. Es teicu, ka vi´;nš tagad bru´gi liek, viņš to apstiprināja - neko nevajagot rēķināt, vajag tikai piegriest. Kad man bija jāstāsta vai jādzird ko interesantu citi stāstīs, sākās kāda mūzika. Lamājās, lai to izslēdz kā bija pirmīt, jo nevar dzirdēt. Sēdēju zāles (klases) pēdējā rindā. Tad arī visi kaut kur gājām laikam uz kādu bērnunamu un tur gulēja no dažādiem avotiem cietuši pusaudži. Par viņiem (viņu grūtu likteni) stāstīja LCDTV pie sienas. Par katru no viņiem. VIņi par to nebrīnījās, jo droši vien jau redzējuši tos sižetus ar sevīm jau kādas 100 reizes. Sapņa trešajā daļā biju mežā, bet ne biezā, bet uz plati iemīta meža ceļa, meža sākumā, nezināmā vietā. Tur atradās tādas kā betona trepes - kā pārejas, it kā apakšā būt vilciens vai automaģistrāle. tādas bija 2 gabalas aptuveni 50m viena no otras uz tā ceļa, trepēm, kas bija uz abām pusēm( un savienotas ar ceļu) bija arī 3 platformas pa starpu. Augšējā, un vēl divaskatra zemāk, kopā 5 platformas, 3 līmeņos. Atceros , ka stāvēju augšā. Un izlēju daudz ūdens. Kādu kubu bai pat vairāk. Izlēju to pa trepēm uz abām pusēm. Tas plūda lejā ar lielu atsi
u_l_d_i_s
2014-05-03
Sapnis 2,maija rītā. Atgriezumi no polikarbonāta siltunīcas tika izmesti kādā pļāvā, nezināmā vietā pie kaut kādiem citiem būvmateriāliem. Sapratu tikai to, ka tie bija nākuši no manas siltumnīcas. Parasti polikarbonātu nevar sasist, taču tas bija sasists līdzīgi stiklam. Turpat pāri ielai , pie kaut kādām deviņstāvu daudzdzīvokļu mājām es ar Gati satikām Ivaru, kurš ilgu laiku ar mani nebija runājis un mani saticis. Teica, ka aizies uzpīpēt, es skrēju lidzi, Gatis dusmojās, ka pīpēju un negribēja palikt pie mana Cube riteņa(bez saules paneļa), kas palika tai pārejas tunelī starp daudzdzīvokļu majām. Ivars teica, ka vienu reizi viņam caur to atkritumu buvgužiem ejot uz poligrāfistu, kaut kādas smagās mašīnas pacēlājs viņu iespiedis apakš kāda plata betona bloka, iespiedis galvu tā, ka pacēlis arī bloku, kas atradies virs ķermeņa un galvas. Es jautāju kā to varēja neredzēt? Atbidēja, ka šoferis viņu neesot redzējis un izsaucis pēctam ātros un viņš esot aizvests uz slimnīcu, taču viss beidzies labi. Sapnī redzētais ir nepazīstamā pilsētā un nezināmā vietā. Otrā sapņa daļā es biju uz kāda žurnāla vāka kopā ar Ingūnu Sudrabu. Tikai žurnāls tas bija drīzāk gan kāds modes vai pornožurnāls nevis kāds nopietns politiskais izdevums. Pēc tam pie Ingūnas Sudrabas kabinetā viņa mūs ar Jevgēniju cienāja ar tēju un cepumiem, taču jevgēnija nejauši sasita baigi skaisto trauku, kas stāvēja Sudrabai uz galda, Sudraba uztvēra to mierīgi, nedusmojās. Paņēma no skapja citu, ovālu vēl lielāku šoreiz jau porcelāna, nevis stikla trauku, kas bija vecmodīgāks, taču pilnībā piemērots viņas palielajām mēbelēm un galdam. Uz galda stāvēja arī liels monitors.
u_l_d_i_s
2013-03-29
Rīgā, nenoskaidrotā vietā un laikā, bet varētu būt Daugavmalā , kopā ar māsu peldējos kaut kādā nezināmā Daugavas upes vietā, kur bija iespeja tikt pie ūdens pa tādu ūdenī slīpi ieejošu betona paneli. Ūdens tumšs , samērā neskaidrs, ārā ejot, kaut kas dzīvs , bet nenosakāms aizpeld pa straumi. kad iznākam, skrienam pa jaunu gludu asfaltētu ceļu gar to upi uz Ķengaraga pusi. Māsa sākusi nodarboties ar sportu un pat paņem mani pie rokas un skrien ātrāk par mani! Un iepriekš sapnī, arī ļoti ātri pilsētā braucu automasīnā pa tiko uzbūvētu super līdzenu asfaltētu ceļu! Vairāk gan neko neatceros.
velneens16
2010-09-10
Pēc reģistrācijas Tu varēsi veidot savu sapņu dienasgrāmatu, noteikt sapņu ticamību un darīt citas aizraujošas lietas!
Vietnes lietošanas noteikumi