Avārija sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2017-04-01
5.apr.Sapnī bijām kopā ar mammu un brālēnu, gājām no kaut kādas stacijas pa nezināmu ielu uz kādu ZOOveikalu, kur pirku filtrācijas materiālus, biolodes, barību. Man bija velosipēds, stutēju kādus žurnāla kaudzi zem sēdekļa, lai mammai nav jānes. Brālēns aizskrēja pirmais uz staciju atpakaļ, es braucu ar riteni, līdz iebraucu kādās smiltīs, kur bija noņemtas trotuāra plāksnītes. Atbraucot pie stacijas brālēns sataisīja skābu ģīmi, ka vilciens aiziet. Patiešām koši zils dīzelis gāja prom. Taču tā tikai izskatījās, patiesībā no līkuma tas nāca ārā. Mamma vēl nebija atnākusi un es uztraucos, vai viņa paspēs, tāpēc pamodos. Otrā daļā biju kādā mājā, kur bija botas un citas drēbes, mēs tur nakšņojām, bet es nevarēju gulēt. vēl kāda epizode - caur kādu nezināmu staciju un tuneli es gāju, gāju, līdz pa kādu ielu ātri skrēju, man azotē bija kaķene. nonākot pie kādiem vārtiem, kuri bija ieauguši ērkšķos, manīju, ka tur sēž cita kaķene un ērkškos mīt 3 kaķēni. piebrauca taksometrs, kurš signalizēja, lai eju pāri un nekavēju satiksmi. Kad taisījos iet pāri mana kaķene no azotes izrāvās, un es pamodos. Baidījos, ka uz maģistrāles to nesabrauc, bet mašīnām bija sarkanā gaisma. Lidmašīnas avārija, kurā visi izdzīvoja, notika kādā angārā, izdzīvojušie pieprasīja no manas zemes kaut kādu daļu dažas vagas, kaut gan tas bija pilnīgi nezināmā vietā, negribēju viņiem tos atdot un ierakstīju to diktofonā, kāds teica, ka tas esot pierādījums un baigais kompromāts.

u_l_d_i_s
2015-04-22
Sapnis uz 22.aprīli. Biju kādā laukumā ar zālāju, kur atradās divi lieli panorāmas rati, viens tuvāk viens tālāk pie 9 stāvenēm, tikai to konstrukcija bija savādāka. Te pēkšņi tālākais rats izgāja no ierindas un kā atspere, kā atspole sāka uzvesties kā atspole un bērni, kas sēdēja tādos kā krēslos pa divi, ļoti cieta, jo būtībā rats izjuka pa daļāmm:( tas pats notika ar tuvāko man blakus esošo ratu. AIzsedzu seju, kad sajutu, ka niedes lido ārā no tā, pēc brīža arī otrs rats bija izjucis. Acīmredzot kaut kāds konstrukcijas projektētāja brāķis. Kad aizgāju līdz pirmā rata avārijas vietai, tur bija baigais bardaks, vairums cilvēku savus bērnus, kas tur bija cietuši, jau bija savākuši. Taču tad es izdzirdu:"Uldi, Uldi!´´ Es piegāju , skatos kaut kāds mazs zēns ap gadiem 6 vai 8, bet viņa seja man likās pazīstama, tikai nevarēju atcerēties no kurienes viņš... viņa vecāki esot atteikušies no viņa, viņam bija nobrāzts zods un seja, netīras drēbes jo viņš bija iekritis ar to visu kabīni dubļos. Bija vēl trīs bērni, arī viena meitenīte, kurai nebija vecāku, dīvaini,, bet nebija ne ātrās palīdzības nekā, es izdomāju, ka ņemšu viņus uz māju, izmazgāšu drēbes un salikšu plāksterus ievainojumiem un skrāpējumiem. Otrajā sapņa daļā redzēju solārīju, kur dega tikai viena no garajām spuldzēm un kaut kāda tieva jauniete tur pa nakti gāja sauļoties, kā arī kaut kādas istiskas dačas, kas bija pielijušas un svešas, ne manējās.

u_l_d_i_s
2015-02-20
Kādā kodolreaktorā bija notikusi avārija. TIkai tas bija mazāks kā Černobiļā. Bija jāvāc visādas drazas un jātīra, bet tur bija paaugstināts fons. Apkārt zāle bija noklatusi, es slēpos aiz kaut kādas sienas cerībā, ka tur radiācijas putekļus vējš mazak aiznesis. Dozimetru mums nebija, bijām kādi 15-18 cilvēki tikai. Un beigās pēc darba mūs fotogrāfēja un es zināju, ka dažiem noteikti tā būs pēdējā bilde, kurā viņi taps iemūžināti. Sapna otrā daļā biju uz balkona, kur kādi cilvēki Inta B. , VVredaktors pušķoja ziemsvētkiem namiņu no veca skapja. meklēja piemerotus egles zarus, bet tādu bija maz. Arī iekšā telpās viss bija mainijies.

u_l_d_i_s
2015-01-20
Sapnis uz 21. janvāri. ļoti komplicēts un neviendabīgs. Biju kādās lielās kopmītnēs, kur atceros, ka gribēju nakšņot kopā ar kādiem citiem nezināmiem cilvēkiem. Istabas bija ļoti lielas, bez man kā nelielas zāles un nelielās gultiņas atradās tālu cita no citas. Virs manas gultas bija kaut kāds gāzes pievads un tur kāda tante ik pēc laika skatījās, lai tur nenodziest kāds no degļiem, kas bija izveidoti, jo gāzes vads bija caurs savienojuma vietā un laida gāzi. Nesadegusi tā būtu mūs noindējusi. Tad centās kāds to vadu salabot, taču viss kļuva vēl trakāk. Baigais spiediens... Sprādziena nebija, taču pilnīgi sapnī sajutu tās specifisko smaku. Pa kopmītnēm gāju ar kādu paresnu dāmu, uz attālākām istabām, kuras arī bija lielas , taču tur bija drusku cauras sienas un tās atradās ēkas galā. Netīrība un nolaistums... neviens tajās negribētu mitināties. tur stāvēja tikai kādas mantas kā noliktavā, laikam kādas drēbes un kastes. Tad viņa skrēja atpakaļ un es viņai pakaļ. Nonācām kādā kolektīvā pirtī, kur uz lāvām citi citiem pretī sēdējām mēs dažādi jaunieši, arī es. Man pat likās, ka viņu kompānijā esmu kādus 5-10 gadus jaunāks. Bijām pliki, bez drēbēm un atceros, ka runāju ar kādu tievu meitieni, kura pēc ārējā izskata bija perfekta ar grimu, ļoti tieva, tumšiem matiem, taču kad atvēra muti, tad sapratu, ka viņa no Latgales, un tā kā viņa atbildēja uz jautājumu visai pastulbi, manas ilūzijas par viņu pagaisa... tā vai citādi, bet turpināju ar viņu draudzēties, zvanīju citiem uzliku skaņu, lai citi pastāsta, ko domā par šo meitieni un viņa klausījās. Neko sliktu jau citi neteica telefona klausulē. Smējāmies, Atceros, ka viņas bija vairākas vismaz divas, un tā otra nebija perfektums, bet kaut kas tai sapnī bija, ko neatceros. Jā, un sapņa beigās kopā ar māsu , mammu un es - iekāpām kādā nelielā pilnā mikroautobusā, kura šoferītim lūdzām aizvest līdz putnufabrikai Jaunlazdonā, es gan teicu, ka var taču izlaist ārā tur pat uz apļa, bet šoferīts bija vēlīgs un teica, ka tad la

u_l_d_i_s
2014-10-18
18.okt. sestd. rītā. Kaut kādā lidmašīnā lidoju , bet pilota nebija cilvēka siluets - tukšs. Taču veiksmīgi kaut kā piezemējāmies. Apkārt bija ziema, viss balts, Ledus vairāk kā sniega. Pēc tam tas neesošais pilots pārvērtās par briesmoni - Stiču (multfilmu varoni) melnā krāsā un kā rēgs visur mani izsekoja - pa celiņiem, pa takām pa trotuāriem starp daudzdzīvokļu mājām...

u_l_d_i_s
2014-09-21
26.septembrī, no rīta, pl. 5-6 - pirmā sapņa daļa bija interesanta biju viens uz kaut kādas šosejas (asfaltēta ceļa), kur gar malu bija metāla stiepļu žogs. Gan iekšpusē bija melna zeme (uzirdināta, izravēta), gan arī ārpusē kādu metru vai divus no tās. Acīmredzot īpašnieks negribēja, lai viņa īpašumā sāk augt nezāles no citurienes , kas nāca iekšā. Turpat uz ceļmalas, bija asfalta trotuārā ar fleksi izzāģēti taisnstūri - tādas 10-25cm bedrītes apmēram 15cm dziļas, kur iekšā atradās vīr. dz.l. Šausmas - nodomāju, kādam to nogriezuši, bet tad pamanīju tikai otru bedrīti, kas atradās 5 m attālumā. tur ar tas pats. Nezinu no kurienes, bet man kļuva skaidrs, ka tas ir viņa drauga bijušā drauga dz.loceklis. tas viss pie tās sētas, kur ravēja nezāles un ievēroja perfektu tīrību, kārtību, nevis mākslas skaistumu. Zālāja tai sētā nebija, bet ja bija tas nebija sētais, bet kaut kāds... Tā vieta, kur atradās bedrītes, tās bija novietotas vietā , apmēram tā - pēc enerģētikas - ļoti sliktā vietā - žoga stūris tieši iepretim... Otrā sapņa daļā biju kādā nezināmā vietā., mana mamma vadīja mašīnu, tas bija ziemā, jo bija sniegs. braucām starp daudzdzīvokļu mājām un ceļi bija slideni, biņa vēl piedevām sajauca pedāļus un gandrīz iebuksēja viena balkona lodžijā, bet par laimi tikai piebrauca tuvu, bet neiebuksēja. Tad piesēdos pie stūres es, bet es nenovaldīju mašīnu, jo vajadzēja izgriezt strauju līkumu un ceļš apledojis,tad aizmuguri man aizvesa caur mājām - pārejas tunelī visu mašīnu atpakaļgaitā noslīdēju no kalna pa iebrauktajām sliecēm asfaltā lejā, līdz beidzot lejā gandrīz ietriecos kādā transformātora ķieģeļu sienā, bet to neatceros, jo pamodos.

u_l_d_i_s
2014-08-27
Sapnis dīvains. Biju kaut kādā kravas mikriņā, kurām bijām sasēdušies kaut kādi nepazīstami cilvēki. Zināju, ka man pēc tam šis mukriņš darba laikā pa dienu būs jāvada. Kaut kāda apstākļa dēļ, mana soma, kurā teici, ka ir 300 eiro ir atstāta uz ceļa un atceros un redzēju, ka tā bŗīža pie stūres esošais šoferis atteicās apstāties, lai to es paņemtu. Viņš teica, ka aizies tai pakaļ ar kājām, kad būsim iegriezušies mājās un mašīna nolikta. Es kļuvu nikns un teicu, ka sūdzēšos par viņa rīcību darba devējam, kas mums kopīgs. Viņš tikai pasmējās par to. Taču tur, kur priekšā bija ķieģeļu siena, straujš pagrieziens pa labi un ceļš veda uz leju, tur viņš ietriecās sienā, jo naicīgi nenobremzēja. Mašīnai nebija daudz kas bojāts, bet tikai kreisais priekšējais lukturis iebuktēts. otrajā sapņa daļā arī redzēju visādus bŗinumus, bija augusta beigas, taču bija uzkritis sniegs kā ziemā. pirmais sniegs. Kāds ar milzīgām kamanām, kur sakrautas visas vasarnīcas iedzīve izvācās no dačām pilsētas virzienā, - savukārt - es - ievācos. Uz ziemu ievācos savā dačā. kā arī atceros, ka kaut kadā vieglā automašīnā braucām no VIdzemes uz Bausku. Beigās mirusī kaimiņiene AIna Butāne nāca uz dārzu ar vārdiem "cik gadus neesmu bijusi"

Viktorija23_1980
2012-08-27